Ievads
Elektro auto pasaule ir pilna ar dīvainiem, negaidītiem jautājumiem, uz kuriem vislabāk atbildēt praksē. Viens no tādiem - vai tiešām iespējams uzlādēt Tesla to velkot aiz smagās automašīnas? Nevis simboliski vai teorētiski, bet praktiski - ieslēgta rekuperācija, īsts ceļš, reāls temps, un baterija, kurai pieaug atlikušais nobraukums.
Šis jautājums mani vajāja jau kādu laiku. Tesla ir slavena ar savu efektīvo reģeneratīvās bremzēšanas (jeb rekuperācijas) sistēmu. Auto ripo lejā no kalna - baterija lādējas. Auto palēnina gaitu - arī tur rodas papildu kilometri. Kāpēc gan nepamēģināt šo efektu palielināt? Piemēram, pavelkot auto ar citu transportlīdzekli?
Lai pārbaudītu savu ideju, noorganizējām nelielu, bet gana pamatīgu eksperimentu uz A2 (E77) šosejas - no Berģiem līdz Garkalne pagriezienam. Ar kamerām, droniem, intervijām, datiem un, protams, ar 2023. gada Tesla Model X Plaid.
Lai Tesla lādējas – velkam!
Eksperimenta būtība bija vienkārša - piekabināt Tesla Model X Plaid smagās automašīnas aizmugurē, braukt pa šoseju ar stabilu ātrumu un ļaut Tesla rekuperācijai darīt savu darbu. Auto bija iestatīts režīmā, kur rekuperācija ir maksimāla. Proti, tiklīdz auto kustas uz, motors kļūst par ģeneratoru. Ideālā gadījumā tas nozīmē uzlādi.
Eksperimentu sākām ar 312 km atlikušās baterijas rādījumu. Jā, tas ir aptuvens skaitlis, ko rāda Tesla nobraukuma kalkulators, bet tam šoreiz ir gana liela nozīme – mērījumu galvenokārt balstījām uz šiem redzamajiem datiem, nevis tiešu kWh ieguvi, jo nebija pieslēgtas papildu telemetrijas iekārtas vai OBD analizators.
Brauciena maršruts bija vienkāršs un pārskatāms – no Berģu DEPO līdz kreisajam pagriezienam pie Garkalnes, kur apgriezāmies un braucām atpakaļ Rīgas virzienā. Kopējais veiktais attālums – 26 kilometri, un tīrais brauciena laiks bez stāvēšanas, bija 36 minūtes. Tas nozīmē, ka smagā auto vidējais ātrums bija pietiekams, lai Tesla tiktu pastāvīgi vilkta ar reālu inerci.
Šoseja šajā posmā ir samērā taisna, ar minimālu augstuma starpību, tāpēc neviens nevar teikt, ka Tesla vienkārši ripoja lejup no kalna. Ja tur arī bija kāda iegrime, tad tā bija niecīga. Vilkšanas apstākļi bija maksimāli tuvu “laboratorijas” situācijai uz reāla ceļa.
No 312 līdz 465 – uzlādēts 153 kilometri 36 minūtēs
Pēc nepilnas stundas uz šosejas un 26 km vilkšanas, Tesla ekrānā parādījās 465 km atlikušais nobraukums. Tas nozīmē, ka eksperimenta laikā tika “iegūti” +153 kilometri. Vai tas tiešām bija tik vienkārši? Brauc un rādītājs kāpj?
Tesla reāli darbojās kā ģenerators – elektromotori, pretojoties griezei, radīja enerģiju, kas lēnām krājās baterijā. Protams, šie 153 km nav tieši “reālie” kilometri, ko auto varēs vēlāk izmantot pie pilnas slodzes – tie vairāk atspoguļo optimizētu nobraukumu ideālos apstākļos. Jebkurā gadījumā - uzlādes efekts bija mērāms, un tas notika bez jebkāda kontakta ar elektrotīklu.
Brauciena laikā mēs necentāmies būt pārāk agresīvi – smagā auto ātrums tika turēts saprātīgās robežās, vilkšanas režīms bija vienmērīgs, un Tesla tika atstāta D (Drive) režīmā ar aktīvu rekuperāciju. Tā nebija ripošana neitrālajā, bet tieši tas, ko Tesla paredz lietot, lai bremzēšanas laikā maksimāli atgūtu enerģiju.
Tehniski šis bija rekuperācijas tests reālajā dzīvē, tikai nevis bremzējot, bet velkot. Un jā, tas strādā. Līdzīgi kā nobraucot no kalna Alpos, arī Latvijas šosejas var kļūt par draugu Tesla baterijai, ja vien zināms, kā to izmantot.
Kā darbojas rekuperācija un vai šāds tests var sabojāt Tesla?
Rekuperatīvā bremzēšana ir viens no elektroauto “slepenajiem ieročiem”, kas ļauj ne tikai palēnināt auto bez tradicionālajām bremzēm, bet arī atgūt enerģiju. Kad tiek atlaists gāzes pedālis, elektromotors sāk darboties kā ģenerators. Riteņu kustības enerģija tiek pārvērsta elektrībā un novirzīta atpakaļ baterijā. Ikdienā šis process ir nemanāms, bet ļoti efektīvs – īpaši pilsētas satiksmē vai kalnos, kur bieži jābremzē.
Mūsu testā mēs šo ideju pavērsām uz galvas – nevis paši bremzējām, bet ļāvām Tesla darboties kā pasīvajam objektam, kuru velk. Tiklīdz ripošana sākās, elektromotors saprata, ka kustība notiek, bet tam nav jāgriež ritenis. Attiecīgi tas sāka darboties kā ģenerators. Šī ir pilnīgi normāla uzvedība, un tieši tā arī rekuperācija ir paredzēta strādāt. Tesla programmatūra pati kontrolē, cik daudz enerģijas iespējams uzkrāt konkrētajā brīdī, nepārkāpjot drošības robežas.
Tātad – vai šis tests var sabojāt auto? Īsā atbilde – nē. Kamēr tiek ievēroti vilkšanas ātruma, režīma un drošības nosacījumi, piemēram, auto ir D režīmā un netiek izmantotas mehāniskās bremžu komponentes, šāda vilkšana būtībā ir vienkārši ilgstoša rekuperācija. Tiesa, Tesla nav būvēta kā piekabe, tāpēc noteikti, ka regulāri šādi braukt nebūtu ieteicams, taču vienreizējs eksperiments tehniski neko nesabojā.
Kā tas izskatījās no malas – droni, intervijas un arī viena kļūda
Lai šāds eksperiments būtu ne tikai tehnisks, bet arī baudāms skatītājiem, nofilmējām visu procesu no dažādiem rakursiem. Drons fiksēja skatus no augšas, citā automašīnā paralēli brauca operators ar video kameru rokās, kā arī, uzsākot un nobeidzot eksperimentu, ceļa malā notika arī nelielas “intervijas” ar komentāriem, atziņām un, protams, nelielu improvizāciju. Vizuāli šis eksperiments būs baudāms visiem, kas vēl tikai sāk domāt par elektroauto iegādi, vai vienkārši meklē atbildes uz jautājumiem, kuras internetā reti saņem reālu pierādījumu.
Protams, kā jau dzīvē, ne viss notika pēc plāna. Vienā brīdī troses tests izrādījās mazliet par sīvu. Kamēr viss tika sagatavots vilkšanai, izrādījās, ka Tesla nav ielikta D režīmā. Rezultāts – pretestība bija lielāka, nekā trose spēja panest. Šī situācija netraucēja eksperimenta pamatdatiem, un drīz, pēc jaunas troses uzlikšanas, viss tika turpināts.
Šādi “aizkulises brīži” ir daļa no visa pasākuma burvības. Šis nav laboratorijas tests ar sterilu vidi. Šis ir reāls tests uz reāla ceļa ar reāliem cilvēkiem, kuriem ik pa laikam arī kaut kas nomisējas. Tieši tas padara šādu eksperimentu interesantu arī citiem. Viss ir dokumentēts, un, kad video būs gatavs, to redzēsiet paši.
Vai citi arī to ir mēģinājuši? Līdzīgi eksperimenti pasaulē
Lai arī doma par Tesla vilkšanu var šķist absurda, mēs nebijām pirmie, kas to izdomājuši. Arī citviet pasaulē cilvēki ir mēģinājuši izmantot rekuperācijas potenciālu, elektroauto velkot ar citu transportlīdzeki. Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir YouTube video “Tow Charging Tesla at 70MPH for 25 miles”, kurā tiek demonstrēts kā Tesla tiek vilkta ar citu auto pa šoseju, sasniedzot salīdzinoši augstu rekuperācijas efektivitāti. Video autors gan uzsver, ka eksperiments nav paredzēts atkārtot ikdienā. Arī viņiem tas bija tikai tests.
Citā gadījumā, Carscoops portālā, jau 2019. gadā tika apskatīts eksperiments, kur Ford F-150 Raptor vilka Tesla Model 3. Arī tur tika novērots, ka Tesla baterija reāli lādējas, kamēr auto tiek vilkts ar atbilstošu ātrumu. Līdzīgi kā mūsu testā, arī viņi uzsvēra, ka šāda metode nav praktiska, bet lieliski demonstrē elektromotoru darbības principus.
Latvijā vai Baltijā šādi eksperimenti nav dokumentēti, kur nu vēl šādā mērogā un kvalitātē. Mūsu tests ar dronu, filmētāju, kas cieši sekoja blakus citā automašīnā un mērījumiem, kalpo kā viens no pirmajiem šāda veida dokumentētajiem piemēriem Baltijas reģionā.
Lai gan šī metode ir tehniski iespējama, šie piemēri no visas pasaules tikai apstiprina, ka šādas idejas dzimst dažādos prātos vienlaikus. Taču tikai daži tās īsteno tik strukturēti kā mēs.
Vai šī ir nākotnes uzlādes metode? Diez vai. Bet jautri gan.
Pēc visa redzētā un izmērītā – jā, Tesla var uzlādēties, ja to velk. Un nē, tas nav īpaši praktiski. Pat ja atstājam malā visus juridiskos un tehniskos šķēršļus, piemēram, ka ceļu satiksmes noteikumi ne pārāk mīl šādus eksperimentus, paliek viens būtisks jautājums – kurš gan ikdienā vedīs līdzi fūri, lai lādētu savu Tesla automašīnu?
Taču šis tests ļoti labi parādīja cik efektīvi darbojas rekuperācijas tehnoloģija un cik daudz enerģijas iespējams atgūt bez klasiskas uzlādes. Tas arī apliecina, cik svarīgi ir izmantot šo tehnoloģiju gudri – ne tikai rekuperēt bremzējot, bet arī domāt par kustības trajektoriju, ātruma menedžēšanu un enerģijas plūsmu plašākā kontekstā.
Vai šis būtu pielietojams realitātē? Kalnu apvidos, kur auto desmitiem kilometru ripo lejup – noteikti.
Šoreiz šis bija tikai eksperimentāls, nedaudz traks, bet arī ļoti uzskatāms veids, kā ieraudzīt tehnoloģiju darbībā. Un, jā, vēl daudz interesantāka ir video versija, kur redzēsiet gan aizkulises, gan drona kadrus, gan mūsu, ne vienmēr veiksmīgos, centienus visu paveikt bez liekiem pārsteigumiem.
Vēl viens mīts ir pārbaudīts praksē. Tagad atkal laiks jauniem eksperimentiem!
